arhitektūras studija 1.618
-
RĪGAS APGABALTIESAS ĒKAS JAUNBŪVE, BRĪVĪBAS GATVĒ
METU KONKURSS Rīgā 2008
Devīze: PM614
Autori: Autori: ARONA TOMARIŅA, ILZE DIDRIHSONE, MĀRIS ŠARŠŪNS (vizualizācijas), VILNIS VILKĀJS (konstrukcijas)
Godalga: VEICINĀŠANAS BALVA
Meta arhitektūras koncepcija balstīta, galvenokārt, ēkas funkcionalitātē un semantikā. Lakoniskais piecstāvu būvapjoms sastāv no diviem 21,5 m augstiem spārniem, kas katrs orientēti paralēli ielām. Šajā risinājumā, ko nosaka projektēšanas programma un arī pilsētbūvniecisko jautājumu risināšana, nolasāms tiesas divkolēģiju dalījums. Apjomu augstums gan pārsniedz projektēšanas uzdevumā atļauto 17,5 m augstumu, taču jaunbūve netiek bloķēta ar Brīvības gatves vēsturisko apbūvi (kas, kā augstuma ierobežojumu pamatojoša varbūtība minēta konkursa nolikumam pievienotajā PAU), bet atrodoties gruntsgabala dziļumā, tās apjoms perspektīvē vizuāli izlīdzinās. Metā piedāvātais jaunbūves augstums ir semantiski izšķirošs arī pilsētbūvnieciskajās attiecībās ar Ropažu ielas apbūvi (t.i. LMT biroju ēku un bijušo VEF kultūras namu), kuras ietekmē zemāka ēka, piemēram, vizuāli zaudētu sabiedriskā statusa sacensībā ar esošajām. Tikpat svarīgi ir nepieļaut iespaidu, ka Brīvības gatves apbūves kontekstā jaunais tiesu nams izskatītos kā sekundāra fona apbūve. No šāda riska tiek piedāvāts izvairīties, pirmkārt, ar augstākminēto ēkas konfigurāciju gruntsgabalā (nebloķējot to ar esošo apbūvi) un, otrkārt, ielas frontē pietiekami reprezentabli akcentējot ieeju tiesas nama teritorijā. Galvenās ieejas nepārprotamību un jaunbūves statusam atbilstošu semantisko slodzi nodrošina ar brīvstāvošu kolonnu kompozīciju artikulēts priekšlaukums. Kolonnu ievērojamais augstums (15 metri), striktā kompozīcija un apdare sakārto un sasaista gruntsgabala fronti gan Brīvības ielu, gan pastiprina tiesas nama emocionālo iespaidu.
Izvērtējums konkursa projektam ar devīzi „PM614”
Objekta izvietojums zemes gabalā
Ēkas novietne veidota, paredzot plašu reprezentācijas rakstura priekšlaukumu Brīvības gatvei pieguļošajā teritorijas daļā, pašu ēkas apjomu attālinot teritorijas vidusdaļā, tajā pašā laikā korekti saglabājot abas koku rindas gar Ropažu ielu un veidojot Ropažu ielas apbūves līniju, uzsverot to ar viengabalainu fasādes risinājumu.
Oriģinālā pieeja priekšlaukuma risinājumam Brīvības gatvē saglabā iespēju nepieciešamības gadījumā papildināt apbūvi ar vēl vienu būvapjomu tieši gar Brīvības gatvi, ja apbūves tehniskie rādītāji to pieļauj. Pašlaik projekts piedāvā oriģinālu priekšlaukuma noformējumu ar dekoratīvām kolonām, kas uzsver galvenās ieejas nozīmīgumu un atbilstību objekta statusam. Veiksmīgi risināta piekļūšana objektam no Ropažu ielas, saglabājot Brīvības gatvi tikai apmeklētāju piekļūšanai.
Ēkas izvietojums dod iespēju saglabāt sarkano ozolu un kļavu, uzskatāms par ļoti veiksmīgu arī attiecībā uz jaunbūves attālinājumu no esošās ēkas pagalma izbūves, tādējādi nodrošinot tās apsaimniekošanai nepieciešamo insolācijas režīmu.Arhitektoniski telpiskais risinājums
Veiksmīgs, funkcionāli pamatots telpu plānojums bez liekām platībām. Liela uzmanība pievērsta vides pieejamības jautājumu risināšanai. Pārsniegts ēkas atļautais augstums (17,5m), jo projekta priekšlikums paredz 21,5m augstu ēku. Fasāžu risinājums veikts ar tradicionāliem biroja ēkām raksturīgiem paņēmieniem un apdares materiāliem. Veiksmīgs koplietošanas telpu pieslēgums nelielajam iekšējam pagalmam ēkas virszemes stāvos.Apbūves tehniski ekonomiskie rādītāji
Kā trūkums uzskatāma neatbilstība normatīvajam brīvās teritorijas rādītājam (40%) – 34,2%, automašīnu stāvvietu nodrošinājums, neskatoties uz to, ka stāvvieta izvietota divos līmeņos, tikai 108 automašīnu vietas, kas labākajā gadījumā nodrošina tikai darbinieku vajadzības.
Kā lielākā priekšlikuma vērtība uzskatāms kompaktais teritorijas dziļumā izvietotais būvķermenis ar oriģināli risināto skulptulāro raksturu iegūstošo reprezentācijas pagalmu, kā arī salīdzinoši zemās būvprojekta un orientējošās būvniecības izmaksas.Žūrijas komisijas locekle M.Treija
-
AUSTRUMLATVIJAS REĢIONĀLAIS DAUDZFUNKCIONĀLAIS CENTRS RĒZEKNĒ
ATKLĀTAIS METU KONKURSS. Rēzekne 2008
Devīze: SKAŅU SĒTA
Autori: ARONA TOMARIŅA, ILZE DIDRIHSONE, VENTS VĪNBERGS, MĀRIS ŠARŠŪNS (vizualizācijas), VILNIS VILKĀJS (konstrukcijas)
Rēzekne pamatoti lepojas ar savu reģiona ģeogrāfiskā, ekonomiskā un kultūras centra statusu, ko nosaka atrašanās gan stratēģiski svarīgu ceļu, gan dažādu nacionālo identitāšu un kultūras tradīciju krustpunktā. Šie elementi ir būtiska pilsētas tēla sastāvdaļa, tāpēc jaunā daudzfunkcionālā centra arhitektūrai šis tēls ir jāsimbolizē. Domājot par tēla telpisko iemiesojumu, visietilpīgākais un reizē visprecīzākais jēdziens ir „SĒTA” , ar kuru apzīmē ne vien tipoloģisku ēku grupu, bet arī pašu saimi, ko šī sētas ideja satur kopā, kā arī saimes saites un attiecības ar ārpasauli. Sēta vienlaikus ir gan mājvieta un patvērums, gan darba un godu vieta. Tā ir gan darba instruments, gan sasniegumu krātuve, gan centienu mērķis.
Šādu apsvērumu gaismā un akcentējot jaunā daudzfunkcionālā centra pamatfunkciju un arī ieceres mērogu, metam dota devīze ”SKAŅU SĒTA”.
SKAŅU SĒTAS arhitektūras koncepcija balstās lokālo būvtradīciju semantikas (latvju sētas kosmoloģiskā modeļa) radošā interpretācijā – sētas mikrokosmu veido centrālais pagalms, ap kuru grupējas dažādu nozīmju ēkas ar tradicionāli masīvajām divslīpju jumtu plaknēm. Tādā veidā pagalmu definē šo plakņu veidotā piltuve, apvērsta piramīda, enerģētiskais centrs. SKAŅU SĒTAS Goda pagalma telpas artikulēšanai lietots identisks princips.
Sētā iekļūst pa trejiem vārtiem – Saules, Jāņa un Māras; katram no tiem ir sava funkcionālā un simboliskā slodze. Treju vārtu princips ir mitoloģisks kods, kas jau seno sētu iekārtojumā ir ticis interpretēts idejiski nevis klaji burtiski. Savs tulkojums šim kodam meklēts arī SKAŅU SĒTAS meta priekšlikumā – sēta ir nocietinājums un iekļūšanai tajā nepieciešama atslēga. Trīspakāpju tuvošanās ieejai (priekšlaukums, Goda pagalms, Slieksnis) apmeklētāju pārbauda un sagatavo gaidāmajam notikumam – atrodoties laukumā pie upes tikai atvērts un iesaistīties gatavs cilvēks spēs spert soli tālāk iekšā Goda pagalmā. Slieksnis – robeža uz nākamo, dziļāko, iesaistītības līmeni SKAŅU SĒTAI tāpat kā etnogrāfiskajam modelim atrodas ziemeļu pusē. Atbilstoši semantikai pagalma telpiskās artikulācijas princips turpināts arī vestibila lieltelpā – tajā skaidri nolasāms SKAŅU SĒTAS funkcionālais kārtojums, visi trīs vārti, apjomu slīpnes caur vienlaidu virsgaismu atveras pret debesīm. Aiz Jāņa vārtiem rietumos, saskaņā ar tradīciju paceļas Jāņa kalns, metā tas ir publiski pieejamais zaļais jumts virs autostāvvietas. Dienvidos ierīkoti Māras vārti, senču sētā – laidara vārti , izeja uz tīrumiem un ganībām, augļudārziem; Skaņu sētā – ēkas apkalpes un dienesta zona. Aiz tās – Latgales pilsētu birzs.
-
KULDĪGAS TEHNOLOĢIJU UN TŪRISMA PROFESIONĀLĀS VIDUSSKOLAS TEHNOLOĢIJU CENTRS
ATKLĀTAIS METU KONKURSS. Kuldīga 2008
Devīze: AD 111
Autori: ARONA TOMARIŅA, ILZE DIDRIHSONE, MĀRIS ŠARŠŪNS (vizualizācijas), VILNIS VILKĀJS (konstrukcijas)
Godalga: OTRĀ VIETA
Ēkas būvapjoma telpisko risinājumu diktē plašā projektēšanas programma un nelielā zemesgabala ierobežojumi. Sekojoši tiek maksimāli izmantota piedāvātā zemes gabala platība, respektējot minimāli pieļaujamos attālumus no robežām atbilstoši apbūves noteikumiem. Ēkas kompozīciju veido trīs savstarpēji saistīti apjomi, kas sadala ēku atsevišķos ugunsdrošības nodalījumos. Tādā veidā ugunsdrošības noteikumu diktētā nepieciešamība tiek arhitektoniski apspēlēta kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis. Līdzīgi kā tehnoloģiju centra divas atšķirīgas programmas (kokapstrāde un automehānika) apvieno mācības, tāpat arī ēkas apdares lakoniskais risinājums apvieno ēkas funkcionāli atšķirīgās telpu grupas, uzsverot ēkas – mācību iestādes - semantiku. Fasādes apdares kompozīcijas nianses atklāj funkcionālo plānojumu un telpu piederību vienai vai otrai apmācības programmas telpu grupai.
-
DZĪVOJAMAIS KOMPLEKSS RĪGĀ, BIĶERNIEKU IELĀ
SIA R.EVOLUTION ATKLĀTAIS METU KONKURSS. Rīga 2008
Devīze: HARMA NOSLĒPUMS
Autori: ARONA TOMARIŅA, ILZE DIDRIHSONE
Godalga: VEICINĀŠANAS BALVA
Kāds kungs iegādājās zemi ar trim kokiem gleznainas upes krastā mājas būvēšanai. Sava sapņa piepildījumam tam bija nepieciešamas divas lietas.
Krauja un upe...
Kungs bija ne tikai praktisks un veiksmīgs uzņēmējs zivju audzēšanā, viņš bija romantiķis.
Koki gadiem ejot arvien rūpīgāk ieslēpa sapni, kā dēļ bija nepieciešamas divas lietas.
Krauja un upe...
Harma muižas ēkas galvenā pazīme ir tornis. Jebkura skatu torņa galvenā funkcija ir pavērt iespēju tā lietotājam novērot pēc iespējas lielākus plašumus. Pirms gadsimta Harma muižas apkārtnē bija jauni, vēl nepavisam dižkoku statusu sasnieguši koki, kuri sava neliela augstuma dēļ netraucēja novērot apkaimi, tai skaitā dīķi līdzās Brekšupītei. Saglabāt un atjaunot muižas ēku nozīmē ne tikai tās eksterjera un interjera restaurāciju, bet arī tās torņa funkcijas atjaunošanu. Pastāv divas iespējas. Viena - samazināt stāvu skaitu jaunajai apbūvei līdz 3 stāviem un esošā parka vietā iestādīt jaunus kokus, otra – piecstāvīga apbūve, koki esošie un jauns tornis. No kā izriet, ka, ņemot vērā apjomu kompozīcijas un ekonomikas apsvērumus, iedzīvināt esošo muižas ēku jaunajā piecstāvu apbūvē nav lietderīgi.
No teritorijas analīzes var spriest, ka parka teritorijas ar aizsargjoslām un brīvās teritorijas attiecības ir līdzīgas. Dotās vietas lielākā vērtība ir dabas parks. Nodrošināt maksimālo apbūvi un intensitāti uz koku rēķina būtu neētiski. Lai iegūtu maksimālo baudu un plašuma sajūtu no apkārtējās vides, nepieciešams apzināties tās vērtību un meklēt paņēmienus kā to saglabāt. Mežā augošie koki spēj lietderīgi apgūt cilvēka neskartās zemes, tāpēc ja mēs vēlamies dzīvot parka teritorijā, mums jāmāk dzīvot tikpat lietderīgi.
Kā nodeva vietas vēsturei, par apbūves kompozīcijas centru pieņemta muižas torņa vieta, caur kuras centru krustojas galvenās kompozīcijas asis, viena ass – idejiska (būtiski apjomu kompozīciju neietekmē), savērsta pret dabas un cilvēka roku veidojumu, zivju dīķi, divas citas pret esošajām koku alejām, tas paver iespēju jaunajā kontekstā ietvert saglabājamās vērtības – valsts un vietējās nozīmes dižkokus, parka koku grupas un alejas. Asu krustpunktā novietots jauns 54m augsts skatu tornis, kā dominante un identitāte jaunajai apbūvei. Paralēli aleju asīm izvietojas 3 dzīvojamo ēku apjomi, divi no tiem, balstoties uz pieņemto konceptuālo nostādni projektēti ar paņēmienu, kas raksturīgs blīvai apbūvei – apjomi ar gaismas akām.
